KAS IR KRĀSU GAISMAS TERAPIJA
Krāsa ir gaisma, un gaisma ir krāsa
Saule izstaro gaismu dažādās frekvencēs. Tās iespējams atdalīt procesā, ko dēvē par refrakciju. Kad gaisma tiek laista cauri kristāla prizmai, tā sadalās septiņās spektra krāsās. Katrai krāsai ir sava frekvence.
Ja sadalītās krāsas tiek laistas cauri citai prizmai, tās radīs baltu gaismu. Pirmais cilvēks, kas nodemonstrēja šo parādību 17.gs. beigās, bija Īzaks Ņūtons, slavenais britu fiziķis.
Krāsu viļņu garumi un frekvences
Valda uzskats, ka enerģija pārvietojas viļņiem. Attālums starp secīgiem viļņiem tiek saukts par viļņa garumu savukārt tā svārstību skaits sekundē – par frekvenci. Jo lielāks ir viļņa garums, jo zemāka frekvence. Katrai krāsai ir sava raksturīga frekvence un individuālais viļņa garums. Cilvēka acs spēj saskatīt tikai nelielu daļu no elektromagnētiskā spektra.
Visīsākais viļņa garums ir violetajai gaismai, bet sarkanajai – garākais.
Aiz violetās krāsas viļņa atrodas ultravioletais spektrs, kurš, cilvēka acij neredzams, spēj izspiesties cauri mūsu ķermenim. Ultravioletais spektrs nodrošina mūs ar iedegumu un nogalina baktērijas.
No otras puses, lielākais viļņa garums ir raksturīgs sarkanajai krāsai. Aiz sarkanās krāsas seko infrasarkanais spektrs, ko izmanto mikroviļņu krāsnis, radari, radio un televīzijas aparatūra. Arī tas ir cilvēka acij neredzams.
Sarkanā, oranžā un dzeltenā gaisma , kuras viļņa garums ir lielāks, cilvēka aci sasniedz ātrāk nekā spektra otras puses krāsas. Tās tiek dēvētas par siltajām krāsām, jo mēs tās asociējam ar uguni un sauli.
Zaļā, zilā un violetā tiek uztvertas kā vēsās krāsas. To viļņa garums ir mazāks un tām, šķiet, vajadzīgs ilgāks laiks, lai sasniegtu mūsu acis. Šīs krāsas asociējas ar ūdeni – jūru un upēm, debesīm, ziemas rītu. Nepieciešams ilgs laiks, lai to enerģija sasniegtu mūsu acis.
Katrai siltajai krāsai ir tās pretmets - vēsā krāsa: sarkans - zils, oranžs - indigo, dzeltens - violets, zaļš - sarkans (madženta).